Latvija var lepoties ar vienu no vecākajām spēkā esošajām konstitūcijām Eiropā. Satversme ir godam izturējusi laika pārbaudi un, lai arī vairākkārt dažādu politisko režīmu iespaidā tās darbība tikusi apturēta, tā vienmēr ir bijusi līdzās Latvijas tautai, dodot pamatu ticēt un cīnīties par savas valsts neatkarību.
Tomēr cik daudz mēs katrs patiesībā zinām par Satversmi, kas nosaka Latvijas valsts pamatvērtības un mūsu tiesības dzīvot brīvā un neatkarīgā valstī?
Noskaidro, cik zinošs Tu esi par Latvijas Republikas Satversmi!
Unikālo un tikai mūsu valodai raksturīgo jaunvārdu "Satversme" ierosināja jaunlatviešu kustības darbinieks Kronvaldu Atis. Latviešu valodas kopšanas nolūkos tas ticis atvasināts no vārda ‘tvert", jo "cilvēki pieņēmuši likumus, "lai tiem būtu vajadzīgā laikā, kur patverties, lai tiem būtu tversmes"".
Satversme apzināti veidota ļoti kodolīga, lai tā precīzi noteiktu galvenās valsts vērtības un pamatidejas. Savukārt to pielietojums būtu pielāgojams katra laikmeta aktualitātēm. Tāpēc Satversmes pielietojumā ļoti būtiski ir tās komentāri, kuros skaidrots tās pielietojums.
Satversme apraksta un skaidri definē Latvijā pastāvošo valsts iekārtu, neatkarību un iedzīvotāju pamattiesības.
Saeimas sēžu zālē pie sienas izvietots Satversmes pirmais un otrais pants, kuros izteikta Latvijas Republikas būtība. Pirmais pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, savukārt Satversmes 2.pants noteic, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.
Latvijas prezidentu ievēl uz 4 gadu termiņu un amatā prezidents var atrasties ne ilgāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Saeimai Satversmē nav tiesību grozīt pantus, kas nosaka valsts neatkarību un pastāvošo iekārtu, valsts teritorijas iedalījumu, valsts valodu un karogu, Saeimas ievēlēšanas kārtību un to, ka valsts vara pieder tautai. Izmaiņas šajos pantos var apstiprināt tikai tad, ja vismaz puse no visiem pilsoņiem to atbalsta tautas nobalsošanā.
Satversmes sapulces dalībnieki iedvesmojās no ļoti daudzu demokrātisku valstu konstitūcijām, pārņemot tā laika labākos piemērus. Kā galvenās valstis iedvesmai var minēt ASV, Vāciju, Angliju un Franciju. Vienlaikus, šo valstu paraugi tika būtiski pārstrādāti, radot oriģinālu valsts pamatlikumu.
Satversmes 100. pants nosaka, ka pilnīgi ikvienam cilvēkam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt, un izplatīt informāciju, kā arī paust savus uzskatus. Cenzūra Latvijā ir aizliegta.
2014. gada 19. jūnijā Saeimas pieņemtā Satversmes preambula nosaka to, ka Latvija ir mērķtiecīgi radīta valsts, kas izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvija tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Satversme savu juridisko spēju saglabājusi visos vēstures pavērsienos, lai būtu vienīgais likumīgais neatkarīgas un demokrātiskas Latvijas pamatlikums. Padomju okupācijas laikā Satversme kļuva par neatkarīgas valsts simbolu, uz kā pamata savu darbību izvērsa Latvijas ārlietu dienests un nacionālā pretošanās kustība padomju un nacistiskajam režīmam.